Mājas Siltināšana Rīgā

Siltais gaiss ceļas augšup, tāpēc lielākie zudumi parasti ir caur bēniņiem un jumtu — to siltināšana ir lētākais darbs ar visātrāko atdevi, un ar to ieteicams sākt. Tālāk seko sienas, grīdas virs pagraba un cokols. Ja neesat pārliecināti, kur māja zaudē siltumu, palīdz termogrāfijas apsekošana apkures sezonā.

Neapdzīvotiem bēniņiem visefektīvākā ir beramā vate, ko iepūš vienmērīgā 300–400 mm kārtā pa visu pārsegumu, vai akmens vates plāksnes. Apdzīvotam jumta stāvam siltina slīpumus starp spārēm ar tvaika izolāciju no iekšpuses. Svarīgi saglabāt bēniņu vēdināšanu, lai konstrukcijās nekrājas mitrums.

Bieži jā — grīdu virs neapkurināta pagraba siltina no pagraba puses, pie griestiem stiprinot vates vai putupolistirola plāksnes, un tas ir ērts darbs bez remonta dzīvojamās telpās. Mājām bez pagraba aukstuma cēlonis mēdz būt nesiltināts cokols un pamati, ko siltina no ārpuses ar mitrumizturīgu materiālu.

Nosiltināta un noblīvēta māja kļūst hermētiskāka, tāpēc dabiskajai ventilācijai jāpievērš uzmanība — ja gaisa apmaiņa ir nepietiekama, uz aukstākajām virsmām var parādīties kondensāts. Risinājumi ir logu pieplūdes vārsti vai ventilācijas sakārtošana; labs meistars par to brīdinās jau piedāvājuma posmā.

Izmaksas ir atkarīgas no siltināmajām zonām — bēniņu siltināšana ar beramo vati ir salīdzinoši lēta un atmaksājas dažās sezonās, sienu siltināšana ar apdari ir apjomīgākais ieguldījums, bet pagraba pārsegums ir vidēji izmaksu ziņā. Publicējiet darbu ar mājas aprakstu un problēmzonām, un meistari piedāvās secību ar aprēķinu katrai zonai.