Bēniņu Siltināšana Rīgā

Ja bēniņi netiek izmantoti dzīvošanai, siltina pārsegumu (bēniņu grīdu) un bēniņus atstāj aukstus un vēdinātus — tā ir efektīvākā un lētākā shēma, jo apsildāmais apjoms nepalielinās. Jumta slīpumus siltina tikai tad, ja bēniņos plānota dzīvojamā telpa. Aukstie bēniņi ar biezu pārseguma siltinājumu ir klasika, kas kalpo bez problēmām.

Speciāla iekārta pa šļūteni padod celulozes vai minerālvates šķiedras, kuras meistars vienmērīgi izklāj pa visu pārsegumu — vate aizpilda arī grūti aizsniedzamas vietas ap sijām un skursteņiem, kur plāksnes atstātu spraugas. Vidēju bēniņu siltināšana šādi aizņem tikai dažas stundas, un telpās zem bēniņiem remonts nav vajadzīgs.

Ne vienmēr: sauss un vienmērīgs vēsturiskais pildījums var palikt kā pamatkārta, virs kuras iepūš jauno vati. Izvākšana nepieciešama, ja vecais materiāls ir mitrs, sapelējis vai pilns ar grauzēju ejām — citādi problēmas paliek zem jaunā siltinājuma. Meistars to novērtēs apsekojumā vai pēc bēniņu fotogrāfijām.

Aukstajos bēniņos gaisa apmaiņa caur spraugām dzegās un vēdlodziņiem izvada mitrumu, kas uzkāpj no dzīvojamām telpām — ja vēdināšanu noslēdz, uz spārēm un seguma apakšpuses veidojas kondensāts un pelējums. Tāpēc siltinājums nedrīkst aizsprostot dzegu spraugas, un virs vates ieteicams izbūvēt laipas staigāšanai, nesaspiežot materiālu.

Bēniņu siltināšana ir izdevīgākais energoefektivitātes darbs — cenu nosaka platība, izvēlētais materiāls un kārtas biezums, un salīdzinājumā ar fasādes siltināšanu tas izmaksā daudzkārt mazāk, jo nav vajadzīgas ne sastatnes, ne apdare. Samazinātie apkures rēķini ieguldījumu parasti atpelna dažu sezonu laikā. Publicējiet darbu ar bēniņu platību un foto.