Jumtu Siltināšana Rīgā

Caur nesiltinātu vai slikti siltinātu jumtu aiziet liela daļa mājas siltuma, jo siltais gaiss ceļas augšup, tāpēc jumta siltināšana būtiski samazina apkures rēķinus un padara augšējās telpas siltākas ziemā un vēsākas vasarā. Pareizi siltināts jumts arī novērš kondensātu un aukstuma tiltus, kas citādi rada mitrumu un pelējumu. Tas ir viens no efektīvākajiem energoefektivitātes uzlabojumiem.

Slīpajā jumtā siltinājumu parasti izvieto starp spārēm un zem tām no iekšpuses, dzīvojamā bēniņu telpā, savukārt aukstajos bēniņos siltina bēniņu grīdu jeb pārsegumu. Plakanajam jumtam siltinājumu klāj virs pārseguma zem hidroizolācijas. Katram jumta tipam ir sava pareizā slāņu kārtība, un tieši tā, ne tikai siltinājuma biezums, nosaka rezultātu.

Siltinājums darbojas pareizi tikai kopā ar tvaika barjeru siltajā pusē, kas neļauj telpas mitrumam iekļūt siltinājumā, un vējizolāciju ārpusē, kas pasargā no aukstā gaisa un ļauj siltinājumam elpot. Ja šie slāņi izbūvēti nepareizi vai to trūkst, siltinājums samirkst, zaudē īpašības un rada kondensātu un pelējumu. Tāpēc jumta siltināšana ir slāņu sistēma, ne tikai siltinājuma ielikšana.

Siltinājuma biezumu nosaka mūsdienu energoefektivitātes prasības, un jumtam parasti vajag ievērojami biezāku siltinājuma slāni nekā sienām, jo caur to aiziet visvairāk siltuma. Precīzu biezumu un materiālu nosaka siltumtehniskais aprēķins atkarībā no jumta konstrukcijas un tā, vai tā ir jaunbūve vai renovācija. Pārāk plāns siltinājums nedod gaidīto efektu, tāpēc uz tā ekonomēt nav vērts.

Cenu nosaka jumta veids un platība, siltinājuma materiāls un biezums, tvaika un vējizolācijas slāņi, kā arī tas, vai siltina jaunbūvi vai esošu jumtu, kur nepieciešama arī iekšējā apdares demontāža un atjaunošana. Bēniņu grīdas siltināšana parasti ir vienkāršāka un lētāka par slīpā jumta siltināšanu no iekšpuses. Publicējiet darbu DoWork.lv ar jumta veida un platības aprakstu salīdzināmiem piedāvājumiem.