Pamatu Betonēšana Rīgā

Process sākas ar zemesgabala nospraušanu un grunts sagatavošanu — izrakšanu un pamatnes sablīvēšanu —, tam seko šķembu slāņa un hidroizolācijas izveide, veidņu izbūve, armatūras iesiešana, betona liešana un blīvēšana, un noslēgumā betona kopšana, līdz tas sacietē. Katrs solis ir svarīgs: kļūda vienā posmā, piemēram, nesablīvēta pamatne, vēlāk parādās kā nosēšanās un plaisas.

Veidņi nosaka pamatu formu, izmērus un virsmas kvalitāti, tāpēc tiem jābūt stingriem un pareizi novietotiem — vāji veidņi liešanas laikā izspiežas un sabojā pamatu ģeometriju. Armatūra jāiesien pēc projekta ar pareizu izmēru, soli un pārlaidumu, jo tieši tā uzņem stiepes spēkus un notur pamatu vienotu. Abi šie sagatavošanas darbi tiešā mērā nosaka pamatu izturību.

Betons ir tikai tik stabils, cik stabila ir pamatne zem tā: ja grunts nav pareizi izrakta līdz noturīgam slānim un sablīvēta, pamats sēžas nevienmērīgi un plaisā, lai cik labs būtu betons. Tāpēc pirms liešanas noņem augsni, izveido un sablīvē šķembu slāni un pārliecinās par grunts nestspēju. Šis neredzamais darbs bieži izšķir visa pamata ilgmūžību.

Betons sāk cietēt dažu dienu laikā, bet pilnu projektēto stiprību sasniedz aptuveni 28 dienās; daļu darbu, piemēram, veidņu noņemšanu, var veikt agrāk, bet ēkas slodzi uzlikt drīkst tikai pēc pietiekamas cietēšanas. Steiga šeit ir bīstama, tāpēc pamatu betonēšana jāieplāno grafikā ar cietēšanas laiku, īpaši aukstā sezonā, kad process norit lēnāk.

Cenu nosaka pamatu apjoms un veids, grunts sagatavošanas darbu apjoms, veidņu un armatūras daudzums, betona apjoms un marka, kā arī hidroizolācija un siltinājums. Cenā jārēķina gan sagatavošanas darbi, gan materiāli, gan pati liešana. Publicējiet darbu DoWork.lv ar objekta, pamatu veida un grunts aprakstu, lai saņemtu salīdzināmus piedāvājumus.