Pamatu Liešana Rīgā

Biežākie pamatu veidi ir lentveida pamati, kas iet zem nesošajām sienām, monolīta plātne jeb peldošā plātne, kas sadala slodzi pa visu laukumu, stabu vai pāļu pamati, kas balsta ēku uz atsevišķiem punktiem dziļāk gruntī, kā arī sekli siltinātie plātņu pamati. Veidu izvēlas pēc grunts, ēkas svara, grunts ūdens līmeņa un projekta — nepareizi izvēlēts pamats vēlāk rada nosēšanos un plaisas.

Grunts nestspēja, sastāvs un ūdens līmenis nosaka, kāds pamats vajadzīgs: stabilā gruntī pietiek ar lentveida pamatiem, savukārt vājā, mitrā vai kūstošā gruntī nepieciešama plātne vai pāļi, kas slodzi sadala vai pārnes dziļāk. Tāpēc pirms pamatu liešanas bieži nepieciešama grunts izpēte, jo pamats ir viena no vietām, kur ietaupīt ir visbīstamāk.

Pamati jāstiegro ar armatūru, lai tie izturētu ēkas slodzi un grunts kustības bez plaisāšanas, un jālej pietiekamā dziļumā — zem sala līnijas —, lai sala izcelšanās neizceltu un nesaplaisātu pamatu. Nepietiekams dziļums vai vāja armēšana ir biežākie pamatu bojājumu cēloņi, tāpēc šos parametrus nosaka aprēķins, ne aptuvens vērtējums.

Pamati jāaizsargā no grunts mitruma ar hidroizolāciju, lai mitrums nekāptu augšup sienās, un daudzos gadījumos jāsiltina, īpaši seklos plātņu pamatos un apkurinātās ēkās, lai samazinātu siltuma zudumus un sala ietekmi. Šie risinājumi jāieplāno pamatu izbūves laikā, jo vēlāk tos pievienot ir sarežģīti vai neiespējami.

Cenu nosaka pamatu veids un izmērs, grunts apstākļi un sagatavošanas darbu apjoms, armēšanas un veidņu daudzums, betona apjoms un marka, kā arī hidroizolācija un siltinājums. Plātnes pamats ar siltinājumu izmaksā citādi nekā lentveida pamati. Publicējiet darbu DoWork.lv ar ēkas, grunts un projekta aprakstu, lai saņemtu salīdzināmus piedāvājumus no pamatu speciālistiem.